Kas jāievēro ikvienam dzimtenes ceļiniekam
Article posted on and takes 2 min. to read.Izraksts no K. Vanaga grāmatas «Ceļvedis pa dzimto zemi» 1. daļas “Vidzeme un Latgale” (Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas izdevums 1937).
Cēls un skaists ir tūrisma sports, tādēļ dzimtenes apceļotājam visur jāuzvedas tā, lai pret tūristiem sajustu cienību. Noželojami ir tie, kas saka, ka ceļojumā ievērot pieklājību nozīmē sagādāt sev neērtības. Tie nav tūristi, kas ceļojot atstājuši mājās pieklājību un smalkjūtību, iedomājoties, ka svešā malā neviens viņu nepazīs. Pieklājība jāievēro nevien darbos un vārdos, bet arī apģērbā. Cienījiet savus ceļa biedrus un ikvienu cilvēku kā dzelzceļa vagonā, tā tūristu apmetnē, mežā vai klājā laukā. Esiet nopietni visās lietās, vienmēr apdomīgi ar jokiem un asprātībām.
Savās tūristu gaitās vienmēr esiet vienkārši, laipni un sirsnīgi. Sarunās lietojiet vienkāršo, lauku ļaužu valodu, bez salonu stila un pārgudriem svešvārdiem. Netaktiski ar vietējiem iedzivotājiem runāt izloksnē, ja to pats pamatigi nepārvalda. Cienījiet un ievērojiet vietējos tikumus un ieražas. Nekritizējiet un nezobojiet citu uzvešanos, apģērbu, valodu un ēdienu. Augsti cienījiet viesmīlību. Lauku apmetnēs uzvedieties tā, kā jūs vēlētos, lai jūsu mājā uzvedas lūgtie ciemiņi. Vienmēr esiet pats savs kalps. Papīru, olu čaumalas, pudeles, papirosu kārbiņas u. tml. nedaiļo apkārtni, tādēļ neizmētājiet tos meža, ceļā un laukā.
Nestaigājiet pa jaunaudzem. Klusumu meža. Saudzējiet dabas bagātibas, ziedus un augus. Iežu, tiltu, zolu, atpūtas nojumu vietu u. t. t. ir izskaužama vieglprātība. Neaiztieciet dzīvniekus. Respektējiet iežogojumus, izvilktas stiepules, barjēras, u. c. ierobežojumus.
Ceļojot pa dzimto zemi, aizmirstiet savas dienesta lietas un ikdienas rūpes. Neprasat, lai visur būtu tā, kā pie jums mājās. Apmierinaties ar lauku apstākļiem, kādi tie ir. kaistā daba, siltā saule un veselīgais gaiss jāuzņem ar mēru = nav jācenšas pēc rekordiem kilometru veikšanā, apsauļošanās ilgumā un peldēšanā.
Visur un vienmēr ceļojiet nevis atpūtas vai izklaidēšanās nolūkā, bet lai kautko mācītos, redzētu un saprastu, lai no ceļojuma iegūtu ne tikai skats, bet arī gars, sirds un prāts.